Pasaules gals tuvojas

Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies. Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā. Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.” Un Viņš tiem teica līdzību: “Uzlūkojiet vīģes koku un pārējos kokus, kad tiem pumpuri raisās, jūs paši no sevis zināt, ka vasara jau ir tuvu. Tāpat, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība. Tiešām Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms viss būs noticis. Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs! Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.” (Lk.21:25-36)

Kristus miesā nākšanas turpinājums mūsu dienās ir viņa lēnprātīga un pazemīga nākšana pie savas tautas Vārdā un sakramentos. Dažiem šķiet, ka tas nav labākais veids, kā Kristum nākt pie savas tautas. Viņi labāk gribētu, lai Jēzus ierodas šeit uz zemes savā dievišķajā godībā. Bet ja tas tā notiktu tagad, tad pasaulei būtu beigas, jo Jēzus dievišķā godība būtu iznīcinoša ikvienam cilvēkam. Tādēļ Kristus pagaidām nāk pie mums lēnprātīgi, apslēpts Kristības ūdenī, sludinātajā Vārdā un Vakarēdiena maizē un vīnā. Kad šis Dieva žēlastības jeb lēnprātīgās Kristus nākšanas laiks būs piepildīts, viņš ieradīsies šajā pasaulē visā savā varenībā un godībā, lai pasauli tiesātu.

Vārds „tiesa” senajā grieķu valodā, kurā sarakstīts evaņģēlijs, ir Κρίσις. Tātad krīzes ir viena no pēdējo laiku pazīmēm, kas liecina par pasaules gala tuvošanos un šīs krīzes būs dažādas un tās arvien pieaugs spēkā. Tie var būt kodolkara draudi, iespējamas kosmiskās katastrofas, tas var būt globālās sasilšanas process, dabas piesārņošana, stihiskas nelaimes, dabas resursu izsīkums, finanšu, ekonomikas un valsts parādu krīze. Visas šīs krīzes summēsies vienā lielā pasaules krīzē, kad Kristus nāks tiesāt dzīvos un mirušos. Lai šī diena mūs nepārsteigtu, pievērsīsimies Jēzus vārdiem, kuros Viņš apraksta pēdējo laiku notikumus. Savā pārdomās mēs neaprobežosimies ar šīs dienas tekstu, bet aplūkosim, kā Jēzus vārdus atstāsta visi evaņģēlisti, jo katram no viņiem Svētais Gars licis uzsvērt vairāk vienu vai otru Jēzus izteikumu, vienu lietu atstāstīt pilnīgāk, citu mazāk vai vispārīgāk.

Sākotnēji evaņģēlists Lūka lielos vilcienos atstāsta Jēzus sacīto, norādīdams, ka pie saules mēness un zvaigznēm būs zīmes. Evaņģēlists Matejs šīs zīmes ir aprakstījis sīkāk. Pēc viņa atstāsta Jēzus ir sacījis, ka saule aptumšosies, mēness vairs nespīdēs, no debesīm kritīs zvaigznes un debess stiprumi kustēsies. Papildinot Mateja stāstu, Lūka vēl piebilst, ka tautas būs neziņā kur palikt, jo jūra kauks un celsies. Šīs zīmes liecinās, ka šīs pasaules kārtība, dabas kārtību ieskaitot, tuvojas beigām. Galvenais zemes pastāvēšanas mērķis būs piepildīts. Ticīgie iemantos mūžīgo dzīvi Dieva klātienē un saņems jauno pasauli, kuru Dievs viņ­iem jau tagad ir radījis. Bet pirms tas notiks, vecā pasaule vai nu tiks pilnībā pārvērsta vai ies bojā un tās vietā tiks dota jauna planēta, kur ticīgajiem dzīvot. Raksti saka, ka šajā laikā saules vairs nebūs. Tātad astronomiskā lietu kārtība būs radikāli izmainīta. Pēc zinātnieku aprēķiniem saules mūžs varētu vēl ilgt 7 miljardus gadu. Pēc 6 miljardiem gadu saule pilnīgi izdzisīs. Savādi, bet izdegot ūdeņradim uz saules tā sākotnēji kļūs nevis aukstāka, bet karstāka. Pēc miljards gadiem saule kļūs par 10% spožāka, kā rezultātā zemes atmosfēra iztvaikos. Pēc 3.5 miljardiem gadu saule kļūs par 40% spožāka, ūdens okeānos vārīsies un iztvaikos visumā. Protams šādos apstākļos dzīvība nevarēs pastāvēt. Šīs zinātnieku aplēses sasaucas ar apustuļa Pētera sacīto, ka zeme sadegs kā ugunī. Protams, zeme var sadegt arī ātrāk un citādā veidā, piemēram, atombumbas eksplozijas vai citas līdzīgas katastrofas rezultātā.

Pasaules gala tuvošanās ir arvien skaidrāk un skaidrāk redzama ikvienam daudz maz objektīvam novērotājam. To tagad redz arī materiālisti, bet laikā, kad kristieši runāja par saules un pasaules galu, viņi domāja, ka saule ir dievība, kas riņķo ap zemi. Patiesībā kosmiskās norises līdzinās cilvēka dzīvei. Kad cilvēks kļūst vecs, un tuvojas viņ­a nāves stunda, viņ­š kļūst slims, nespēcīgs, un viņ­a organisms vairs nedarbojas pareizi. Tāpat notiek arī ar šo pasauli: evaņģēlisti raksta, ka beigām tuvojoties, pasaules pamati ļodzīsies un stiprumi kustēsies.

Kristus saka, ka ne viens cilvēks nezina, kad tieši pienāks pasaules gals, protams, to nevar zināt ne dažādi pareģi, nedz arī zinātnieki. Kristus saka, ka pasaules galu ievadīs Viņ­a īpaša zīme: Un tad redzēs cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā. Mēs īsti nezinām kāda būs šī zīme, bet zinām to, ka šo zīmi redzēs visa pasaule. Beidzot arī neticīgo lūgšanas būs uzklausītas un viņi patiešām savām acīm redzēs Kristu, bet tas viņus, protams, nepadarīs par ticīgajiem. Apustulis Jānis raksta: Viņ­u redzēs katra acs un tie, kas viņ­u dūruši; par Viņu vaimanās visas zemes ciltis. Kristus, kurš līdz šim bija nācis ar žēlastības pilnu vēsti, lai aicinātu uz atgriešanos un sniegtu grēku piedošanu; Kristus, kurš līdz šim bija nācis caur sludinātu vārdu un sakramentiem, lai piedotu, pestītu un sargātu, tagad būs ieradies lai spriestu pēdējo un galīgo tiesu. Izbailes un šausmas tad pār­ņems visus Vi­ņa noliedzējus un Vi­ņš izsūtīs savus eņģeļus, kuru varenās balsis būs dzirdamas visā pasaulē. Eņģeļu taures skaņ­a ir kara taures balss, kas aicinās kopā uzticamos Kristus karavīrus - tos, kas ir cīnījušies labo ticības cīņ­u un pastāvējuši ticībā. Viņ­i bija izkaisīti pa visām šīs pasaules malām ļaunuma vidū, turēdami savu dārgo ticības dāvanu svētu. Tagad eņģeļu bazūnes tiem būs signāls, ka cīņ­a ir beigusies. Godības Kungs, kas reiz Svētajā Kristībā solīja pasargāt viņu ticību, būs to piepildījis un viņ­a svētie tiks sapulcināti kopā jaunai dzīvei, lai būtu kopā ar viņu mūžīgi.

Lai stiprinātu mācekļus, Jēzus tiem tālāk stāsta līdzību par vīģes koku. Redzot, ka vīģes kokam metas pumpuri, mācekļi zina, ka drīz būs vasara. Tāpat arī redzot šīs pasaules norises – saules aptumsumus, zemestrīces, ekoloģiskās katastrofas un citas krīzes - viņ­i varēs būt droši par Kristus drīzo atnākšanu. Tas būs vienkārši un nepārprotami. Taču Jēzus to nesaka, lai apmierinātu zi­ņkārīgo zi­ņkāri, bet stiprinātu mācekļus cerībā un paļāvībā uz savu Kungu, ka Viņ­a valstība nāk. Kristus to apstiprina ar svinīgu zvērestu un dod vēl vienu īpašu zīmi: Tiešām Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams viss būs noticis. Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs. Kā nepārtrauktu pierādījumu savu vārdu patiesumam, Jēzus min jūdu tautas neticīgo daļu. Šī ir tā cilts, kas nezudīs. Līdz pat laiku piepildījumam būs neticīgi jūdi. Lai gan visi apstākļi būs pret viņiem un, liksies, ka šai tautai vairs nav iespējams pastāvēt, tā tomēr dzīvos, kā dzīvs apliecinājums Jēzus vārdu nemaldīgumam un patiesumam. Jēzus vārdi ir vārdi, kas paliks mūžīgi - arī pēc tam, kad šī pasaule un debess zudīs, jo tie ir mūžīgā Dieva vārdi - nemainīgi, svēti, dzīvību nesoši un patiesi. Šie paši vārdi pasaules beigās arī to tiesās.

Jēzus arī brīdina savus mācekļus, ka zīmes ir dotas, lai uzturētu viņus modrus, arvien gatavus tā Kunga atnākšanai. Tādēļ viņš saka: sargieties, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums neuzbrūk pēkšņi, jo kā slazda valgs viņ­a nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. Dieva laiks ir Viņa ziņā, un to neviens nevarēs kontrolēt. Vienīgā iespēja būt šajā dienā gataviem - ir būt gataviem katru dienu. Pēdējā diena būs līdzīga grēku plūdu dienai. Visa pasaule tad nodevās uzdzīvei, dzeršanai un izvirtībai. Vienīgi Noass būvēja savu arku. Pienāca plūdu diena, Noass ar savu ģimeni un dzīvniekiem patvērās arkā, bet pārējie noslīka. Mūsu arka ir Svētā Kristība, kas mūs glābj šīs pasaules grēku plūdos, kas valda mums visapkārt. Šajā glābjošajā šķirstā mums caur grēknožēlu ir jāatgriežas katru dienu no jauna, neraugoties uz šīs pasaules neticību un zaimiem līdz tam brīdim, kamēr Kristus nāks savā godībā. Āmen.