15. Svētdienā pēc Trīsvienības svētkiem


Neviens nevar kalpot diviem kungiem; vai nu vienu tas ienīdīs un otru mīlēs, vai arī vienam izdabās un otru nicinās. Jūs nevarat kalpot Dievam un mamonam. Tādēļ es jums saku: nezūdieties savas dzīvības dēļ – ko ēdīsiet un ko dzersiet, nedz savas miesas dēļ – ko vilksiet mugurā. Vai tad dzīvība nav vērtāka kā barība un miesa kā drēbes? Pavērojiet putnus debesīs – ne tie sēj, ne pļauj, ne savāc ražu šķūņos; jūsu debesu Tēvs tos baro. Vai jūs neesat daudz vairāk vērti kā viņi? Kurš no jums ar savu zūdīšanos var pagarināt savu mūžu kaut vai par olekti? Kādēļ jūs zūdāties par savu apģērbu? Mācieties no lilijām pļavā, kā tās aug – ne tās nopūlas, ne vērpj,  bet es jums saku: pat Sālamans visā savā godībā nebija tā tērpies kā viena no tām. Ja nu Dievs pļavas zāli, kas šodien ir, bet rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, cik gan daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?! Tādēļ nezūdieties, sacīdami: ko ēdīsim? ko dzersim? ko vilksim mugurā? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag.  Meklējiet vispirms Dieva valstību un viņa taisnību, tad jums viss pārējais tiks iedots. Nezūdieties par rītdienu, jo rītdiena pati par sevi parūpēsies; katrai dienai pietiek savu bēdu. (Mt. 6:24-34)

14. Svētdienā pēc Trīsvienības svētkiem


Bileāms manīja, ka Kungam labpatīk svētīt Israēlu, un negāja burties kā citas reizes, bet vērsa vaigu pret tuksnesi. Bileāms pacēla acis un redzēja Israēlu mājojam savās ciltīs, un pār viņu nāca Dieva Gars. Tad viņš līdzībā sāka teikt: “Bileāma, Beora dēla, vēsts, tā vīra vēsts, kuram atvēra acis, tā vēsts, kurš dzird, ko Dievs saka, kurš redz Visuspēcīgā redzējumus, kurš krīt, bet kuram paliek atvērtas acis! - Cik labas ir tavas teltis, Jēkab! Tavi mājokļi, Israēl! Kā plaša upes ieleja, kā dārzi, kas upmalā, kā alvejas, ko stādījis Kungs, kā ciedri pie ūdens! Ūdens viņa smeļamā kausā plūdīs, viņa pēcnācējiem - ūdeņi dāsni! .. Dievs viņu ved no Ēģiptes, kā mežonīgi vērši tie viņam! Viņš aprīs tautas, savus pretiniekus, sadragās tiem kaulus un caururbs bultām!.. Kas tevi svēta, būs svētīts, kas tevi nolād, būs nolādēts!” Tad [mideāniešu ķēniņš] Balāks iedegās dusmās pret Bileāmu, Balāks sasita plaukstas un teica Bileāmam: “Es tevi saucu, lai nolādi manus ienaidniekus, bet, redzi, tu viņus svētīji trīs reizes! Un tagad - mūc projām, no kurienes nācis!” … Un vēl Bileāms līdzībā sacīja: “Bileāma vēsts, tā vīra vēsts, kuram atvērtas acis, tā vēsts, kurš dzird, ko Dievs saka, kurš zina Visuaugstā atziņu, kurš krīt, bet kuram paliek atvērtas acis! - Es Viņu redzu, bet vēl ne tagad, es Viņu uzlūkoju, bet ne tuvumā - redzi, nāks zvaigzne no Jēkaba, celsies zizlis no Israēla - .. un Israēls parādīs saviem ienaidniekiem spēku!” (4. Moz. 24:1-18)

13. Svētdienā pēc Trīsvienības svētkiem


Visa Israēla dēlu sapulce nonāca Cīna tuksnesī un apmetās Kādēšā. Tautai nebija ūdens, un viņi sapulcējās pret Mozu un Āronu. Tauta strīdējās ar Mozu un teica: “Kaut mēs būtu gājuši bojā, kad Kunga priekšā gāja bojā mūsu brāļi! Kāpēc atvedi Kunga pulku uz tuksnesi, lai šeit nomirtu gan mēs, gan mūsu ganāmpulki?! Kāpēc aizvedi no Ēģiptes un atvedi mūs uz šo slikto vietu? Te nav kur sēt labību, nav ne vīģes koku, ne vīnakoku, ne granātābolu un nav ūdens, ko dzert!” Tad Mozus un Ārons no sapulces aizgāja pie Saiešanas telts durvīm, krita uz vaiga, un tiem parādījās Kunga godība. Kungs teica Mozum: “Ņem spieķi, sasauc sapulci - tu un tavs brālis Ārons - un runājiet, tai redzot, uz klinti, tad tā dos ūdeni. Tā tu iegūsi viņiem ūdeni no klints un padzirdīsi visu sapulci un tās ganāmpulkus!” Mozus ņēma spieķi, kas stāvējis Kunga priekšā, kā Kungs viņam to bija pavēlējis. Mozus un Ārons sapulcināja visu sapulci klints priekšā, sacīdams: “Klausieties nu, jūs dumpinieki! Vai lai no šīs klints mēs jums iegūstam ūdeni!?” Tad Mozus pacēla roku un divas reizes sita pa klinti ar savu spieķi, un izplūda daudz ūdens, un dzēra visa sapulce un tās ganāmpulki. Kungs sacīja Mozum un Āronam: “Tādēļ ka jūs man neticējāt, neizturējāties pret Mani kā pret svētu, Israēla dēliem redzot, jūs neaizvedīsiet šo pulku uz zemi, ko es tiem esmu devis!” Šie ir Meribas ūdeņi, kur Israēla dēli strīdējās ar Kungu, bet Viņš atklājās svēts viņu vidū. (4. Moz. 20:1-13) 

12. Svētdienā pēc Trīsvienības svētkiem


“Tā nu starp mums, ticībā attaisnotajiem, un Dievu ir iestājies miers caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, caur viņu mēs ticībā esam mantojuši ceļu uz šo žēlastību, kurā mēs stāvam un priecājamies par cerību uz dievišķo godību. Bet ne par to vien mēs priecājamies, mēs priecājamies arī ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība – uzticību Dievam, uzticība Dievam – cerību, bet cerība nepamet kaunā, jo Dieva mīlestība caur Svēto Garu, kas mums dots, ir ielieta mūsu sirdīs.” (Rom. 5:1-5)

Atrodi @luteranudraudze instagr.am un pieseko


Fotogrāfiju un video koplietošanas sociālajā tīklā Instagram ir izveidots Augsburgas ticības apliecības Ķekavas luterāņu draudzes profils.