XX svētdienā pēc Svētās Trīsvienības dienas


Jesajas, Amoca dēla, redzējums, ko redzēja par Jūdu un Jeruzālemi Jūdas ķēniņu Uzijahū, Jotāma, Ahāza un Jehizkijāhu dienās. Klausies, debesis, un sadzirdi, zeme, jo Kungs runā! Par dēliem gādāju, audzināju, bet tie dumpojās pret Mani! Vērsis pazīst saimnieku un ēzelis zina saimnieka sili, bet Israēls nezina un Mana tauta nejēdz! Vai! grēcīgā tauta, ļaudis apkrauti ar smagu vainu, ļaundaru sēkla, samaitāti bērni - pametuši Kungu, nicinājuši Israēla Svēto, pilnīgi novērsušies! Kādēļ gribat, ka jūs vēl sit? Kādēļ pretojaties? Ik galva ir slima, ik sirds sasirgusi! No kāju pēdām līdz galvai nav veselas vietas! Brūces un rētas, situmi un pušumi! Jūsu zeme ir izdeldēta, jūsu pilsētas ugunī nodedzinātas, zemes augļus jums acu priekšā apēd sveši - zeme izdeldēta un svešinieku nopostīta! Pamesta Ciānas meita kā būda vīnadārzā, kā patvertne gurķu laukā, kā aplenkta pilsēta! Ja Pulku Kungs nebūtu ļāvis izbēgt kaut dažiem no mums, mēs būtu kā Sodoma, Gomorai līdzīgi! Klausieties Kunga vārdus, Sodomas varenie! Sadzirdiet mūsu Dieva bauslību, Gomoras ļaudis! -Kam gan jūsu daudzie upuri, prasa Kungs, Man līdz kaklam jūsu dedzināmie upurauni un nobaroto lopu treknums! Vēršu, jēru un āžu asinis Es nekāroju! Kad nākat rādīties Mana vaiga priekšā, kas jums prasa šo Manu pagalmu mīdīšanu!? Nenesiet vairs veltas dāvanas, Man riebj jūsu kvēpināmais! Jaunu mēnesi, sabatu un svētku sapulces - jūsu krāšņās, grēcīgās svinības Es nevaru ciest! Tās ir kļuvušas Man par nastu, esmu paguris nest! Kad lūgšanās pletīsit rokas, Savas acis paslēpšu no jums, pat ja bez mitas lūgsities, es neklausīšos! Jūsu rokas asiņu pilnas - mazgājieties, šķīstieties, aizvāciet savus ļaunos darbus no Manām acīm, beidziet darīt ļaunu, mācieties labu, dzenieties pēc taisnības, novērsiet apspiešanu, esi taisnīgi bāriņiem, aizstāviet atraitni! Bet tagad nāciet - iztiesāsim, saka Kungs: ja jūsu grēki būtu sarkani kā asinis, tie būs balti kā sniegs; ja tie būtu kā purpurs, tie kļūs kā vilna. (Jes. 1: 1 -18)

XIX svētdienā pēc Svētās Trīsvienības dienas


Tad Jēzus, iekāpis laivā, pārcēlās pāri un nonāca savā pilsētā. Un, redzi, tie atnesa pie viņa kādu paralizēto, kas gulēja gultā; un Jēzus, viņu ticību redzēdams, sacīja paralizētajam: “Esi drošs, dēls, tavi grēki tev piedoti.” Tad kādi no rakstu mācītājiem pie sevis sacīja: “Šis zaimo.” Jēzus, viņu domas noprazdams, sacīja: “Kādēļ jūs domājat ļaunu savās sirdīs? Kas ir vieglāk – sacīt: tev tavi grēki piedoti! – vai sacīt: celies un staigā! – Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,” – un viņš sacīja paralizētajam: “Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!” Un tas piecēlies gāja uz mājām. Ļaužu pūlis, to redzēdams, izbijās un slavēja Dievu, kas devis tādu varu cilvēkiem. (Mt. 9: 1-8)

XVIII svētdienā pēc Svētās Trīsvienības dienas


Bet farizeji, padzirdējuši, ka viņš saduķejus apklusinājis, sapulcējās vienkopus.  Tad viens no viņiem, likuma zinātājs, Jēzu izaicinādams, jautāja: “Skolotāj, kurš ir pats nozīmīgākais bauslis bauslībā?”  Jēzus atbildēja: “Mīli Kungu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un visu savu prātu. – Šis ir pats lielākais un pirmais bauslis.  Bet otrs ir tam līdzīgs: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. – Šie divi baušļi ir pamatā visai bauslībai un praviešu mācībai.” Un Jēzus jautāja farizejiem, kas bija sapulcējušies: “Ko jūs domājat par Kristu, kā dēls viņš ir?” Tie viņam atbildēja: “Dāvida.” Viņš tiem jautāja: “Kā tad Dāvids viņu Garā sauc par Kungu, sacīdams: Kungs sacīja manam Kungam: sēdies pie manas labās rokas, līdz es tavus ienaidniekus nolieku tev par kājsolu. –Ja Dāvids sauc viņu par Kungu, kā tad viņš var būt tā dēls?” Un neviens nevarēja viņam nekā atbildēt, nedz arī uzdrīkstējās kopš šīs dienas viņam ko jautāt. (Mt. 22: 34-45)

XVII svētdienā pēc Svētās Trīsvienības dienas


Jēzus kādā sabatā iegāja ievērojama farizeja namā maizi ēst, un tie viņu novēroja. Redzi, viņa priekšā bija kāds cilvēks, slims ar tūsku. Jēzus vērsās pie farizejiem un likuma zinātājiem un jautāja: “Vai drīkst sabatā dziedināt vai ne?” Bet tie klusēja. Tad Jēzus ņēma un dziedināja šo vīru un ļāva tam iet.  Un tiem viņš sacīja: “Kurš no jums, ja tam dēls vai vērsis sabatā iekritīs akā, to tūdaļ nevilks laukā?” Tie nekā uz to nespēja atbildēt. Tad viņš, ievērojis, ka mielastā saaicinātie cenšas sev izraudzīties labākās vietas pie galda, stāstīja tiem līdzību:  “Kad tevi aicina kāzās, nesēdies goda vietā. Var gadīties, ka ir aicināts kāds cienījamāks par tevi un ka, viņam atnākot, tas, kurš aicinājis jūs abus, tev sacīs: dod vietu viņam. Un tad tev ar kaunu būs jāieņem pēdējā vieta. Bet, kad tevi aicina, ej un apsēdies pēdējā vietā, lai tas, kas tevi aicinājis, pienācis tev sacītu: draugs, kāp augstāk. Tad tu būsi pagodināts visu viesu priekšā.  Jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts un, kas sevi pazemina, tas tiks paaugstināts.” Viņš sacīja arī tam, kas viņu bija aicinājis: “Kad tu rīko pusdienas vai vakariņas, neaicini nedz savus draugus, nedz brāļus, nedz radus, nedz bagātus kaimiņus, ka arī viņi tevi neaicinātu un nenotiktu savstarpēja atlīdzināšana. Bet, kad tu rīko mielastu, aicini nabagus, tizlus, kroplus, aklus. Un tu būsi laimīgs, jo viņiem nav ar ko tev atlīdzināt. Tev tiks atlīdzināts pie taisno augšāmcelšanās.” (Lk. 14: 1-14)

Pieejama jauna grāmata par Jēzus dzīvi


Augsburgas ticības apliecības Ķekavas draudze sadarbībā ar Luterisma mantojuma fondu ir izdevusi Ričarda Borkema grāmatiņu “Jēzus dzīve: īss ievads”.