Dieva plāni vienmēr piepildās



Bet, kad tie bija aizgājuši, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī un sacīja: "Celies, ņem bērnu un Viņa māti un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev to teikšu, jo Hērods meklē bērnu nokaut." Tad viņš cēlās, ņēma bērnu un Viņa māti naktī un bēga uz Ēģipti, un palika tur līdz Hēroda nāvei, lai piepildītos Tā Kunga vārds, runāts ar pravieša muti: no Ēģiptes Es Savu Dēlu esmu aicinājis. - Kad Hērods redzēja, ka gudrie viņu piekrāpuši, tad viņš ļoti apskaitās, aizsūtīja un lika apkaut visus bērnus Bētlemē un visā viņas apkārtnē divi gadi vecus un jaunākus pēc tā laika, ko viņš no gudrajiem bija izzinājis. Tad piepildījās pravieša Jeremijas runātie vārdi: brēkšana bija dzirdama Rāmā, daudz raudu un vaimanu; Rahēle apraud savus bērnus un nav iepriecināma, jo viņu vairs nav. - Kad Hērods bija miris, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās sapnī Jāzepam Ēģiptē un sacīja: "Celies, ņem bērnu un Viņa māti un ej uz Israēla zemi, jo tie ir miruši, kas tīkoja pēc bērna dzīvības." Un viņš cēlās, ņēma bērnu un Viņa māti un nonāca Israēla zemē. Bet, kad viņš dzirdēja, ka Jūdejā valdīja Arhelavs sava tēva Hēroda vietā, tad viņš baidījās turp noiet; un, sapnī saņēmis norādījumu, viņš atgriezās Galilejas robežās. Un, turp nonācis, viņš apmetās pilsētā, vārdā Nacarete, lai piepildītos praviešu vārdi, kas sacījuši: Viņu sauks par Nacarieti. (Mt.2:13-23)

Kad Jēzus Kristus piedzima Betlēmē, pasaule par tās Pestītāja dzimšanu neko nezināja un arī neinteresējās, šķita, ka tai tas nerūp. Toties debesis zināja un eņģeļiem tas rūpēja un tie neskaitāmiem pulkiem steidzās, lai slavētu miesā nākušo Dieva Dēlu. Tomēr bija vēl kāds, kam rūpēja Jēzus dzimšana. Ja debesīs tā radīja lielu prieku, bet pasaulei bija vienaldzīga, tad elle bija uztraukusies ne pa jokam. Arī tai šis notikums ļoti rūpēja, pat tik ļoti, ka tā iedvesmoja ķēniņu Hērodu uz kārtējiem asins darbiem. Jau pēc vecā Sīmeana vārdiem, kas tika sacīti Jēzus vecākiem pēc Viņa priekšā stādīšanas templī, bija skaidrs, ka Jēzus dzīve būs „zīme, kam runā pretī”. Tas ir, pret Viņu vērsīsies elle un visi tās varenie spēki. Tomēr visi velna centieni būs veltīgi, kā to mācamies no šīs dienas evaņģēlija.

Velns bija iedvesis ļaunajam ķēniņam Hērodam viltīgu plānu – izzināt no Rakstu mācītājiem, kur un kad jāpiedzimst Kristum un tad nogalināt visus tajā apkārtnē dzimušos bērnus, kuri varētu būt Jēzus vecumā. Tomēr Dievs pavisam vienkārši izjauca ļaunā ķēniņa plānus, sapnī pamudinot Jāzepu – ņemt Bērnu un Viņa māti un bēgt uz Ēģipti. Tā Jēzus ne tikai tika pasargāts no elles iedvesmotajiem Hēroda varmācīgajiem nodomiem, bet piepildījās arī sens pravietojums. Līdzīgi kā Dieva tauta reiz tika izvesta no Ēģiptes zemes, tā arī Dieva Dēls Jēzus Kristus tiks aicināts no Ēģiptes. Lai cik viltīgi būtu velna nodomi un plāni, viņam neizdosies samaitāt Dieva mērķus. Jēzus Bērns tiks pasargāts un paveiks savu misiju – glābjot cilvēci no velna varas.

Līdzīgi elle veltīgi trako savās dusmās pret baznīcu, cenzdamies to izpostīt ar maldu mācībām un vajāšanām. Tomēr Dievam arvien būs mazs pulciņš Viņa ļaužu, kas nebūs locījuši ceļus elku priekšā. Dažreiz Dieva ļaudīm nākas piedzīvot ne tikai vajāšanas, bet arī atdot pat savas dzīvības. Tā šīs dienas evaņģēlijā dzirdējām, ka pēc Hēroda pavēles tika nogalināti nevainīgi Bētlemes bērniņi. Šie mazie asinsliecinieki gan atklāj elles trakošanu un velna nodomus, tomēr beigu beigās pagodina Dievu un Viņa sūtīto Kristu, kura dēļ viņi atdod savas dzīvības. Mums jāzina, ka Dievs vienmēr rūpējas un gādā par savu baznīcu, to uzturēdams, aizsargādams un aprūpēdams. Tomēr ir brīži, kad mums jāpieņem no Dieva rokām arī ciešanu vai pat nāves kauss, zinot, ka arī šīs lietas pēc Dieva mūžīgā nodoma nāk mums par labu. Tādējādi, vai mēs dzīvojam vai mirstam, mēs piederam tam Kungam.

Tikpat noteikti, kā elles nodomi nekad nevainagosies panākumiem, Dieva plāni vienmēr piepildīsies. Pirmajā brīdī šķiet, ka Hēroda tikpat viltīgais cik ļaunais plāns izdosies, jo Jēzus Bērniņš, Jāzeps un Marija šķiet bezspēcīgi varenā un viltīgā ķēniņa priekšā. Pat Dieva sūtītos austrumu gudros Hērods cenšas izmantot savu bezdievīgo mērķu sasniegšanai. Tomēr beigu beigās uzvarētājs ir Dievs.

Savukārt Hērods mirst baismīgā un mokpilnā nāvē kā nekrietns briesmonis. Tāpat klāsies arī visiem Kristus ienaidniekiem. Dažreiz šķiet, ka šajā pasaulē ir visa vara un viņi nosaka cilvēku likteņus, tomēr beigu beigās tiem nākas saņemt savu algu – Dieva roka nekad nav par īsu, ka nevarētu sasniegt ļaundarus un palīdzēt saviem ļaudīm. Tā mazie Betlēmes bērniņi gan tika nokauti, tomēr viņu dvēseles iegāja mūžīgā godībā un pastarajā dienā viņi iemantos mūžīgu dzīvi jaunajā Dieva pasaulē. Savukārt Hērods gāja pazušanā un viņa dvēsele nokļuva ellē, lai ciestu mūžīgu sodu.

Mūsu ierobežotā prāta dēļ, mēs nespējam pilnībā saprast Dieva mūžīgos nodomus, izprast Viņa noslēpumus un spriedumus. Viņa brīnumainie plāni daudzkārt pārsniedz mūsu intelektuālās spējas. Mēs bieži esam kā muļķa bērni, uzdodot savus jautājumus un cenšoties izprast neizprotamo. Tā vietā mums jāmācās uzticēties Dievam un paļauties uz Viņu, turoties pie paļāvīgas ticības savam Glābējam Kristum. Lielākā dzīves gudrība ir atziņa, ka Dieva lielie un svētīgie nodomi vienmēr piepildīsies, neraugoties uz elles un pasaules trakošanu.

Lai uzturētu mūs šajā garīgajā gudrībā, tas ir, paļāvībā uz Dievu, Kristus katru svētdienu nāk pie mums sludinātajā vārdā un Sakramentā. Savukārt velns dara visu iespējamo, lai mūs nošķirtu no vārda un sakramenta un pazudinātu ar saviem meliem. Tomēr viņa nodomi nesekmēsies un Dieva tauta galu galā svinēs uzvaru savā Kungā Jēzū Kristū. Āmen.