XX svētdienā pēc Svētās Trīsvienības dienas

Jesajas, Amoca dēla, redzējums, ko redzēja par Jūdu un Jeruzālemi Jūdas ķēniņu Uzijahū, Jotāma, Ahāza un Jehizkijāhu dienās. Klausies, debesis, un sadzirdi, zeme, jo Kungs runā! Par dēliem gādāju, audzināju, bet tie dumpojās pret Mani! Vērsis pazīst saimnieku un ēzelis zina saimnieka sili, bet Israēls nezina un Mana tauta nejēdz! Vai! grēcīgā tauta, ļaudis apkrauti ar smagu vainu, ļaundaru sēkla, samaitāti bērni - pametuši Kungu, nicinājuši Israēla Svēto, pilnīgi novērsušies! Kādēļ gribat, ka jūs vēl sit? Kādēļ pretojaties? Ik galva ir slima, ik sirds sasirgusi! No kāju pēdām līdz galvai nav veselas vietas! Brūces un rētas, situmi un pušumi! Jūsu zeme ir izdeldēta, jūsu pilsētas ugunī nodedzinātas, zemes augļus jums acu priekšā apēd sveši - zeme izdeldēta un svešinieku nopostīta! Pamesta Ciānas meita kā būda vīnadārzā, kā patvertne gurķu laukā, kā aplenkta pilsēta! Ja Pulku Kungs nebūtu ļāvis izbēgt kaut dažiem no mums, mēs būtu kā Sodoma, Gomorai līdzīgi! Klausieties Kunga vārdus, Sodomas varenie! Sadzirdiet mūsu Dieva bauslību, Gomoras ļaudis! -Kam gan jūsu daudzie upuri, prasa Kungs, Man līdz kaklam jūsu dedzināmie upurauni un nobaroto lopu treknums! Vēršu, jēru un āžu asinis Es nekāroju! Kad nākat rādīties Mana vaiga priekšā, kas jums prasa šo Manu pagalmu mīdīšanu!? Nenesiet vairs veltas dāvanas, Man riebj jūsu kvēpināmais! Jaunu mēnesi, sabatu un svētku sapulces - jūsu krāšņās, grēcīgās svinības Es nevaru ciest! Tās ir kļuvušas Man par nastu, esmu paguris nest! Kad lūgšanās pletīsit rokas, Savas acis paslēpšu no jums, pat ja bez mitas lūgsities, es neklausīšos! Jūsu rokas asiņu pilnas - mazgājieties, šķīstieties, aizvāciet savus ļaunos darbus no Manām acīm, beidziet darīt ļaunu, mācieties labu, dzenieties pēc taisnības, novērsiet apspiešanu, esi taisnīgi bāriņiem, aizstāviet atraitni! Bet tagad nāciet - iztiesāsim, saka Kungs: ja jūsu grēki būtu sarkani kā asinis, tie būs balti kā sniegs; ja tie būtu kā purpurs, tie kļūs kā vilna. (Jes. 1: 1 -18)